Manas acis ir pieradušas vērot lielo pļavu rūtis.
Mana sirds ir šajos rudens kokos. Neprātīgajos un dziļi saldajos.
Tik lapas kā milzu asaru pērles krīt no tā. viena pēc otras- arvien skaļāk.
Manas cerības ir tur augšā zvaigžņotajā debess jumī.
Manas cerības ir mākoņos, kurus viegli un jutekliski šķeļ putnu spārni.
Dievīgajos jūras viļņos un smilšainajos krastos slēpjas pasakaina brīvība un miers. Miers sirdij.
To visu vēro un saprot vienīgi kāds mazs puika. Jā, tas puika. Puika ar basajām kājām, vējā izpūrušiem matiem. Puika, kas neizlaiž nevienu peļķi savā ceļā, puika, ar nobrāztiem ceļgaliem, bet nemitīgu steigu sirdī – ar velmi redzēt ar vien vairāk, ar vien košāk.
Tam puikam ir gadsimta smaids. Smaids par cerībām, par pasauli. Smaids no sirds!
Sirds viņam ir īstajā vietā.Viņa sirds ir plašāka par šo sasodīti auksto pasauli.
Plosos ar vētrainajiem rudens vējiem un vienīgi rīta rasas pieskārienu apveltīts,
atceros par šo puiku. Par zēnu.
/Hausijs/
Gala vietā, iesaku arī jums, mazliet atvilkt elpu, ieelpot jūras gaisu un burvīgā skata pavadīti, atcerēties arī savu "zudušo telpu" - savu bērnību. :) Un viennozīmīgi - baudiet dabu.
Lai atrastu slēpni, jums ir jāatrisina mīkla:
Koks nevar izaugt
Līdz debes malai,
Ja saknes tam
Nav dziļi zemē.
To find the cache, you need to solve a puzzle:
No tree can grow
to edge of heaven,
unless it's roots
reach deep in ground.
Gala vietā, lūdzu neko neplēst un nelauzt. Ar spēku neko nepanākt.
In catch location, please dont break anything. Container are not intended to be open with the force.
